А.P. Čehovs, izrāde «Jubileja», Valkas pilsētas teātris, rež. Aivars Ikšķelis, Valka, Latvija (14+) (LV)
Par teātri: Valkas pilsētas teātris tika dibināts 1871. gadā un ir vecākais Latvijā. Dzīve tajā nebeidzās ne uz mirkli kopš rašanās brīža.
Šobrīd Valkas pilsētas Teātris ir projektu teātris, kas piedāvā skatītājiem gudru, pievilcīgu un neparastu repertuāru - mūsdienu skatījumus uz klasisko latviešu un ārzemju dramaturģiju. Repertuārs atbilst mūsdienu, izglītota un neatkarīgi domājoša skatītāja prasībām, kurš vēlas redzēt izrādes, kas atspoguļo mūsdienu pasauli un atklāj eksistences jēgu.
1982. gadā par teātra vadītāju un režisoru kļuva dr. Aivars Ikšelis, kurš šobrīd vada trupu.
Par savu ilgo dzīvi teātris apmeklēja festivālus daudzās pasaules valstīs - Krievijā, Austrijā, Latvijā, Igaunijā, Bulgārijā, Venecuēlā, Baltkrievijā, Izraēlā, Lietuvā, Ungārijā un citās.
Valkas pilsētas Teātris ar savu režisoru nelielā pilsētiņā pašā Latvijas ziemeļos - Valkā - rīko Starptautisko teātra festivālu “Tālvils”. 2017. gadā festivāls norisinājās jau 12 reizes.
Par izrādi: Antons Čehovs (1860-1904) - rakstnieks, dramaturgs, pasaules literatūras klasiķis. Pēc profesijas ārsts. Viens no pasaules slavenākajiem dramaturgiem, kas 1891. gada decembrī uzrakstīja savu slaveno “Jubileju.".
Tomēr šīs lugas pamatā bija stāsts “Neaizsargātā būtne”, ko autors uzrakstījis jau 1887. gadā.
Valkas pilsētas teātrim ir jau piektā izrāde par A. Čehova darbiem. Šoreiz - vodevils. Bet tajā nav deju un dziesmu, tā ir pilna ar citu kustību: šis ir dialogs vienā cēlienā, kas attīstās ar dzirkstošu spēku. Šeit dzīve ir sasaistīta ašā brīdī: jubilejas sagaidīšanā! Bet visi varoņi, kas parādās izrādē, vada savu svarīgu darbu, un neviens cits citu neklausās. Un rezultātā tas nonāk līdz groteska līmenim. “Jubilejā” Čehovs paceļ ļoti nopietnas tēmas, dzīves jautājumus, kurus uztver ar ironiju, rūgtu smaidu, liek skatītājam domāt. A. Čehovs ir ģeniāls, jo ir spējis padarīt par galveno notikumu nevis jubileju, bet gan to, kas notiek starp cilvēkiem, viņu savstarpējās attiecības. Bet pamatā - rakstnieka personiskā pieredze, viņa novērojumi, psiholoģiskā analīze, kas atklāj iekšējo nemieru...
Dramaturgam nav sliktu vai labu cilvēku, bagātu vai nabagu, dumju vai gudru... viņam ir visas interesantas personības, kuras vēlas vērot un pētot. Viņš mīl savus varoņus tādus, kādi viņi ir, nevis tādus, kādus viņus vēlas redzēt. Un tas ir A.P. Čehova fenomens.