FRANKS. PROKOFJEVS. SILVESTROVS. Trīs skatījumi uz mūziku mūžībā
Šis koncerts ir vairāk nekā vienkārši skaistu skaņdarbu izlase. Tā ir pārdomāta muzikālā dramaturģija, kurā kamermūzika iegūst neparastu blīvumu, nozīmību un poētiskumu. Divas vijoles un klavieru sonātes, kas kļuvušas par zelta repertuāra stūrakmeņiem, un mūsdienīgs opuss, kas dzimis no atmiņu un klusuma intonācijām — tas viss kopā veido dziļu un daudzslāņainu klausīšanās pieredzi.
Cēzara Franka sonāte ir romantisma skaistuma kvintesence — četrdaļīgs cikls, kur katrs motīvs, kā atbalss, caurvij visu formu. Šī mūzika atgādina aizkustinošu mīlestības vēstuli — kaislīgu, jūtīgu un cēlu. Franka melodijas paliek atmiņā uzreiz: tās apbur, ieskauj un aizrauj līdz pat triumfālajam noslēgumam.
Pavērsienu rada Sergeja Prokofjeva sonāte — darbs, kas rakstīts pēckara gados un skan kā sirdsapziņas kliedziens. Šajā mūzikā nav ilūziju — tās estētika balstīta “neglītajā skaistumā”, dramatiskās kontrastēs un skarbā izteiksmē. Un tomēr — zem šī raupjuma mirdz trausla lirika, patiesa cilvēcība un sāpju netraucēta godīgums.
Noslēgumā — Valentīna Silvestrova Veltījums Čaikovskim. Tas nav stils vai imitācija, bet gan intīma saruna ar pagātni. Silvestrovs runā ar atmiņu intonācijām — vienkārši, dzidri un ļoti patiesi. Tā ir mūzika, kas nes sevī klusumu, maigumu un iekšēju gaismu.
Šis vakars ir kā tilts pāri dažādiem laikmetiem — no Franka romantiskās gaismas, caur Prokofjeva tumšo dramatismu, līdz Silvestrova klusinātajam, gandrīz nemanāmajam mieram. Tā ir mūzika, kuru vēlies ne tikai dzirdēt, bet arī izdzīvot.
Izpildītāji:
Anna Salnit (vijole, Latvija)
Pavels Račiks (klavieres, Latvija)