Eva Viktora
Sorry, Baby
Sorry, Baby
US
2025, 103’, en
Iesakām no 16 gadu vecuma
Agnesei viss nebūs kārtībā. Viņa mēģinās dzīvot tālāk, un dzīve šķietami slīdēs cauri pirkstiem. Viņa apšaubīs sevi, savus talantus, adoptēs kaķi, vēlēsies nodedzināt biroju un darīs visu, lai tikai atgrieztos atpakaļ laikā. Jaunā universitātes pasniedzēja, kuru knapi var pieskaitīt pie mileniāļu paaudzes, gatavo savu distertāciju par Virdžīniju Vulfu un pasniedz lekcijas. Viņa turpinās naivu flirtu ar sava darba vadītāju, un sekos vārds pēc vārda, lai viņa pārskatītu visu, ko reiz ir pazinusi. Dzīvē notiek daudz sliktā, un te esam kopā ar Agnesi, kura mēģinās saprast, kā pēc sliktā dzīvot tālāk.
Ja reiz ir kāda ASV neatkarīgā kino filma, par kuru runā teju vai visu gadu, tā ir Viktoras debija, kas saņēmusi Sandensas Dramatiskā kino konkursa Valdo Solta vārdā nosaukto scenārija balvu. Pirms desmit gadiem skatītāju paaudzi definēja seriāls “Meitenes” (2012–2017), bet tagad uz šo statusu pretendē dramēdija, kas cita starpā tika izrādīta arī Kannu “Režisoru divnedēļā”. Delikāts, līdz kaulam asprātīgs darbs par traumu un tās pēctecību, kas pārraksta amerikāņu mamblkora jeb atsperīgo dialogu filmu vārdnīcu, stereotipus un post#MeToo kino. Viktoras – viņa atveido Agneses lomu ar tādu glāsmainumu, ka liek sevi pieņemt kā māsu – ekrāna partneru lomās ir spilgtākie jaunās paaudzes aktieri: Naomija Ekija, Lūkass Hedžs un citi. Tas nav stāsts par intelektuāli pārkairinātu divdesmitgadnieci – tā ir eksistenciāla nodaļa viņas dzīvē, ar kuru, gluži kā Vulfa savulaik saviem lasītājiem, Viktora ir gatava dalīties.